0228-Stanislavs-Svekers-0023
РасшифровалAnna9
Окончен
Подтверждено
Исправлен2019-06-12 10:19:42
РасшифровкаSauleit vālu vokorā,
Sāstās zalta laiveņā,
Reitā agri uzlakdama,
Atstōj laivu leigojūt.
Kam, sauleite, spūdra lēci,
Kam tik spūdri naleigōji?
– Kō, mōseņ, skaista augi,
Ka ar gūdu nadzeivoj?

72.

67.
Dzenit goni, kur dzeidami,
Pūrā vīn i nadzenit;
Lai tei stōv pūra zōlia,
Īgotņam i sīņu pļavt.

73.

68.
Kam tī kolni, kam tōs lejas,
Kam tī zaļī ūzuleņi?
Dīvam kolni, Laimei līknes,
Bitei zaļi ūzuleņi.

74.

69.
Izleigōja nu jyureņas,
Divi dzaltoņi kumēleņi;
Ni jī ēdia pūra zōles,
Ni dzēr' pūra yudisneņa;
Jīm vajaga ōbuleņa,
Jīm olūta yudisneņa;
Jīm vajaga teiru auzu,
Vējā laistu, izvēteitu;
Jīm vajaga zalta klāvu,
Sudrabreņa redeleišu;
Jīm vajaga barōtōja,
Gudra, mudra orōjeņa.

75.

70.
Ārmi, ārmi, breinumeņi:
Vysta braucia leidumā;
Četri voska skrituleiši,
Pīci sērmi kumēleņi.

76.

71.
Lela putna bārns es beju,
Garas beja man kōjeņas;
Pats sēdēju uzulā,
Kōjas ceļa maleņā.

77.

72.
Sveša mōtia, raganeņa,
Par gunteņu maizi devia;
Tec apleiķ, bōrīneit,
Lai rūceņa nasadag.
Файл0228-Stanislavs-Svekers-0023
Расшифровать текст
СобраниеАрхив латышского фольклора
КоллекцияCollection of Staņislavs Švekers
Ключевые слова

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.