2593

55) Zila govs zemi laiza. (izskapts)

2594

56) Melns gailis krancanu kaklu reiz pa nedēļu laktā lēc. (mācītājs)

2595

57) Vecos laikos dzīvoja kādi nabadzīgi cilvēki vientuļā mājiņā. Viņiem bija divi bērniņi, vārdā Ansītis un Grietiņa. Reiz māte nosūtīja uz mežu ogas lasīt, Ansītis un Grietiņa iegāja par daudz tālu mežā, un apmaldījās. Pienāca tumsa. Tālumā tie ieraudzīja spīdot mazu uguntiņu un gāja turpu. Piegājuši uguntiņai tuvāk, viņi ieraudzīja mazu mājiņu. Ansītis un Grietiņa iegāja mājiņā iekšā. Tur sēdēja veca ragana. Ragana Ansīti un Grietiņu laipni uzjēma un pacienāja ar pienu un medu. Otrā rītā Ansīti un Grietiņu iesladzīja būdā. Un tā ragana viņus baroja katru dienu ar pienu un medu. Katru dienu ragana viņiem lika lai pa šķirbu izbāž rokas pirkstiņu. Te kādā dienā ragana iekurina krāsni, un ved Ansīti un Grietiņu uz istabu. Ragana lika gulēt viņiem uz lizi. Bet Ansītis teica, ka nemākot uzgulties uz lizi, lai ragana parādot. Ragana tūlīt uzgūlās uz lizi. Ansītis un Grietiņa lizi ciet un krāsnī iešāva raganu. Aiztaisīja krāsns durvis cieti. Ansītis un Grietiņa metās bēgt. Un viņi skrēja un skrēja kamēr pieskrēja pie lielas upes. Ansītis un Grietiņa nevarēja tikt upei pāri. Te viņi ieraudzīja, pa upi peldot gulbi. Ansītis unGrietiņa lūdza, mīļo gulbīt pārnes mūs pāri pa upi. Un gulbim palika bērni žēl. Viņš iepleta savus spārnus un pārnesa tos pāri upei. Un tā bērni pārnāca laimīgi pie saviem vecākiem.

2596

58) Gara,gara tēva josta, nevar pūrā salocīt. (varavīksne)

2597

59) Maza,maza muciņa divejāds alutiņš.

2598

60) Tēvs ragainis māte garaste. (abra un lize)

2599

61) Dzimtene man bērza galā,bet dzīvoju es aizdurvē. (slota)

2600

62.) Divi stakles,uz tām staklēm muca,uz tās mucas pods,uz tā poda mežs. (cilvēks)