Bb23-Alfreds-Zulgis-01-0095
AtšifrējaInga Tapiņa
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2020-02-14 10:30:04
AtšifrējumsDižā māsa dures dara,
Maģā sedza villānīti,
Mana pašas māmulīte
Man pacēla zīļu krēsla,
Necel krēslu māmuļīte,
Pasrunāšu stāvēdama.

576

Manis dēļe, brāļa sieva,
Klāji galdu, vai neklāj',
Es ar savu māmulīti
Uz skaidienu pasrunāšu.

577

Neviename tas nebija,
Kas maname brālēnam:
Zelta sēta, zelta vārti,
Paši veŗas neveŗami.

578

Olamis izgrīsta brālēna sēta,
Tautinu kumelins skārdamis kalti,
Ne skārda, ne ārda brālēna sētu.

579

Kad es biju jauns vīrinis
Es raženi laicijos,
Nosoliju vaska važas,
Iesajūdzu vāverīti.
Atgrožāju zelta grožas
Lai neskrēja aglienā,
Lai skrej tautu sētienā,
Kur merģeles daiļas auga,

580

Tai sētāja es iejāju,
Tai ielēca vanadzinis;
Vanadzinis vistu tvēre,
Es notvēru tautu meitu.
Vanadzinam vieni dienij,
Man visam mūžīnam.

581

Dievins koši gavilēja
Baltas vistas ganīdams;
Vai tu gavil', vai negavil',
Viena jādo vanagam,
Viena jādo vanagam
Ar to kuplu cekulinu.

582

Tautu meita grozijāse:
Vaiņadzinis ausis grauž;
Maksā mane tautu meita,
Teikšu savam brālēnam.
Atšifrēt tekstu
KrājumsBarona biedrības krājums
KolekcijaAlfrēda Zuļģa folkloras vākums
Atslēgvārdi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.