KruojumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaStaņislava Švekera folkloras vākums
Atslāgvuordi
Atšifrēja Anna9
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots 2019-06-12 10:19:42
Atšifrējums Sauleit vālu vokorā,
Sāstās zalta laiveņā,
Reitā agri uzlakdama,
Atstōj laivu leigojūt.
Kam, sauleite, spūdra lēci,
Kam tik spūdri naleigōji?
– Kō, mōseņ, skaista augi,
Ka ar gūdu nadzeivoj?

72.

67.
Dzenit goni, kur dzeidami,
Pūrā vīn i nadzenit;
Lai tei stōv pūra zōlia,
Īgotņam i sīņu pļavt.

73.

68.
Kam tī kolni, kam tōs lejas,
Kam tī zaļī ūzuleņi?
Dīvam kolni, Laimei līknes,
Bitei zaļi ūzuleņi.

74.

69.
Izleigōja nu jyureņas,
Divi dzaltoņi kumēleņi;
Ni jī ēdia pūra zōles,
Ni dzēr' pūra yudisneņa;
Jīm vajaga ōbuleņa,
Jīm olūta yudisneņa;
Jīm vajaga teiru auzu,
Vējā laistu, izvēteitu;
Jīm vajaga zalta klāvu,
Sudrabreņa redeleišu;
Jīm vajaga barōtōja,
Gudra, mudra orōjeņa.

75.

70.
Ārmi, ārmi, breinumeņi:
Vysta braucia leidumā;
Četri voska skrituleiši,
Pīci sērmi kumēleņi.

76.

71.
Lela putna bārns es beju,
Garas beja man kōjeņas;
Pats sēdēju uzulā,
Kōjas ceļa maleņā.

77.

72.
Sveša mōtia, raganeņa,
Par gunteņu maizi devia;
Tec apleiķ, bōrīneit,
Lai rūceņa nasadag.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.